16. aprīļa rītā 44 Valkas Jāņa Cimzes  ģimnāzijas sākumskolnieki no 2., 3., un 4.klasēm sēdās autobusā un devās 3 stundu garajā ceļā uz Lubāna ezeru. Jau pa ceļam šur un tur pamanām  atgriezušos gājputnu – ķīvītes, ligzdās stāvošus stārķus, strazdus. Tuvojoties Lubānam, arvien biežāk debesīs parādās lieli, daudzskaitlīgi gājputnu kāši.
Un skat- liels ūdens klajums, dažādi putni tajā un izbrīnīti jautājumi – vai tā ir jūra? Mūs sagaida īsti erudīti – ornitologi. Tiek izdalīti binokļi, sniegta instrukcija, kā ar tiem rīkoties. Bērnus iepazīstina arī ar spēcīgu novērošanas ierīci – teleskopu. Nu process var sākties! Tā uzreiz nemaz neizdodas kaut ko ieraudzīt, jo putni, kā saka ornitologs, nav pielīmēti. Tomēr padaudz cekuldūkuru diezgan nekustīgi sēž retās niedru audzēs un tos izdodas labi apskatīt. Zosis, pīles, zivju gārņi, arī kāds jūras krauklis. Viss ezers burtiski skan! Un pāri atkal un atkal laižas putnu kāši. Nu uzzinām, ka tās ir zosis. Arī krastmala nav nekāda klusā – vēl kailie koki un krūmi trīc no putnu balsīm. Baltā cielava, čunčiņš, vītiņš – tikai trenēta auss māk sadzirdēt un atšķirt to balsis. Mācāmies arī mēs. Zemē guļ daudz sausu niedru un tur bērniem atklājas vesela bagātība – desmitiem visdažādāko gliemežvāku. Tie nu ceļos uz Valku.
​Ornitologi saka – jāpabrauc kilometrus 5 uz priekšu – tur būšot daudz zosu. Un patiešām – lauks raibs no lielajiem putniem. Atkal tiek uzstādīts teleskops un vērošana turpinās. Daļa gan ceļas spārnos un laižas prom – viņiem mūsu uzmanība nepatīk. Ornitologi lēš – ap pusotra tūkstoša putnu. Izrādās, ka ne tikai putni interesē sākumskolas pētniekus. Tikpat aizraujoši ir papētīt arumus, palēkāt pa tiem, ieskatīties saplaisājušās zemes spraugās. Uz ceļa ieraudzītā skrejvabole arī ir pētīšanas un fotografēšanas vērta.
Dodamies tālāk – uz tūrisma centru „Bāka”. Nu var ar visu teleskopu uzkāpt uz ēkas jumta un paskatīties uz putniem no augšās. Tie, kas palikuši lejā, noklausās dumpja priekšnesumu – dobju dūcienu, it kā kāds, noslēpies niedrēs, pūstu pudeles kakliņā.
Diena izdevusies lieliska – vēl pēdējie foto, neliels pikniks ezermalā, pateicības vārdi mūsu gidiem un – uz mājām!

Materiālu sagatavoja Sarmīte Vilciņa​