Šogad, 2016.gada jūlija sākumā, Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija tika pie sava pirmskara laika skolas vārda. Tas ir ļoti godājami un cildeni, ka skola atguvusi un saucas tā cilvēka vārdā, kurš Valkā cauri laikiem tiek godāts kā ikdienā, tā svētkos.
„Kas būtu mēs bez Jāņa Cimzes”
Kas būtu mēs bez Jāņa Cimzes?
Nav viņa devums izsmeļams
Par skolotāju skolotāju dēvēts
Kas būt mēs bez Jāņa Cimzes?
Ij Dziesmu rotas krājums, Dziesmu svētku sākums-
Ir mūsu zelts, kas mūžam neizsīks
Kas būtu mēs bez Jāņa Cimzes
Nav viņa devums izsmeļams."
Dzejnieces un tulkotājas Zanes Brūveres-Kvēpas brīnišķīgā trioleta ir veltījums Jānim Cimzem - latviešu un igauņu skolotāju skolotājam, pirmajam latviešu tautasdziesmu melodiju krājējam un apdarinātājam, komponistam un latviešu kora mūzikas pamatlicējam. Dzejolis tika skandēts ģimnāzijas Valsts svētku pasākumā „Ceļš uz mājām”.
Bet kāds ir Valsts svētku laiks Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzijā?
11.novembrī Valkā tika pacelts lielformāta Latvijas Valsts karogs. Svētku pasākumā lieliski sevi pārstāvēja ģimnāzijas jauktais koris (diriģente Inese Nikaviča), izpildot M.Brauna un R.Tigula dziesmas. Skolas saime no svecītēm bija izveidojusi Gaismas ceļu, simboliski savienojot abas skolas ēkas Ausekļa un Raiņa ielā. Tagad esam viena skola, kura veido un kopj kopīgas tradīcijas, balstītas vairākumam pieņemamās, ilgspēlējošās vērtībās.
Gatavojoties Valsts svētku nedēļai, vēstures skolotāja Ira Silāja izveidoja bagātīgā faktu materiālā balstītu prezentāciju par Jāni Cimzi. Prezentācija tika izrādīta klašu audzināšanas stundās 17.novembrī.
Daudzu gadu garumā ģimnāzija ir viena no desmit Vidzemes skolām – Cēsu Skolnieku rotas piemiņas karoga glābātājām, arī šogad patriotisko radošo darbu konkursā „Mīlestības vārdi manai dzimtajai pusei”, ko rīko Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija, piedalījās visi skolas 5.-9.klašu skolēni, lūk, ieskatam nelieli fragmentiņi no skolēnu darbiem:
„Es vienmēr esmu gribējusi parunāt ar tevi vienatnē, Latvija.
Tu vienmēr būsi sakopta un skaista, es apsolu!”
„Paldies es saku Latvijai
Par labiem cilvēkiem,
Par augstiem Rīgas torņiem,
Par laukiem, pilsētām.”
Ik rītu pa zināmo ceļu dodos uz skolu, vēroju, kā lapas nomaina pirmais trauslais, baltais sniegs, kā ūdens izlaužas brīvībā no aukstā, ciešā ledus tvēriena un kā no mirušajiem kokiem izsprāgst pumpuri, atgriežot tajos dzīvību. (Agnija, 8.c klase.)
Pilsēta, ietīta saltā, bet saudzējošā sagšā, ļaujas ziemas mieram. Kārtējo reizi tā ir izsoļojusi cauri sen zināmajam ciklam, vienalga saglabājot savu vienreizību, pat unikalitāti. (Ainis, 9.a klase.)
„”Šeit vasaras karstas kā saule
Un rudeņi raibuma pilni.
Šī dzintara zeme pie jūras
Jau gadsimtiem ilgi te turas.
Šī dziedošā, zinošā tauta
Tik mīļa kā vecmāmiņa.
Es gribu, lai vienmēr šeit redzu
Savas mīļās un jaukās mājas.”
(Toms 9.c)
Manā Vidzemē upes, meži, ezeri, pļavas, dzīvnieku balsis un putnu jautrā čivināšana ir īpaša. Tāda bagātība pieder tikai Latvijai. (Elza 7.b)
Pat tumsa un aukstums ir omulīgs, ja es esmu Valkā. (Rūta Ieva 7.c)
Man atliek tikai cerēt, ka arī tu ieraudzīsi ko vairāk par vārdu „Valka”, jo mūsu pilsēta iemieso Latvijas prātu, sirdi un dvēseli. (Sanda Līva, 8.a)
Savukārt vidusskolēni piedalījās VJCĢ literāro darbu konkursā, kam par vadmotīvu tika ņemti novadnieka – ģenerāļa Pētera Radziņa vārdi „Tēvijas mīlestība ir vislielākā...”, latviešu valodas un literatūras skolotājām – Rutai Kriviņai, Andrigai Lozdai, Inesei Varesai- bija jāizlemj, kuri darbi šoreiz ir veiksmīgākie un kuru darbu autori saņem ģenerāļa Radziņa radinieču Dzintras Celmiņas un Teiksmas Slaidiņas dāvātās piemiņas medaļas.
„Es kā maza zīle iesakņojos zem stiprajiem un kuplajiem ozola zariem. Tie mani sargā no ārējiem draudiem un ļauj augt lielam un stipram. Latvija ir kā mans ozols, bet es – tās zīle.” (Ginters, 12.b klase.)
„Tēviju veido tās tauta, bet tautu – mūsu ģimenes un mēs paši; zeme, tātad arī mūsu pašu dzimtā puse un mājas. Ja nav dārga ģimene, arī Tēvija tāda nebūs. Viss sākas no saknēm.” (Laura, 12.b klase.)
„Ģenerālis Radziņš ir mūsu Tēvijas klusais varonis, kurš nebaidījās teikt, ko domā, runāja bez aplinkiem, bet iedvesmojoši.” (Guntris, 12.b klase.)
„Es vienkārši mīlu šo zemi. Zemi ar mežu lokiem, upju līkumiem, ezeru dzidrajām acīm un klusajām, mazajām pilsētām, kā mūsu Valka.” (Artūrs, 11.a klase.)
„Brīnišķīgos saulrietus pie jūras, rudens spēles ar koku lapu rotām, iespaidīgās laikapstākļu maiņas patiesi spēj izbaudīt tikai tas, kura sirds visam dzīvo līdzi.” (Dita, 10.a klase.)
„Lai arī cik liela būtu mīlestība un patriotisms, svarīgākais un nenovērtējamākais ir kopdarbs, un tas ir nopelns, par ko mūsu vecvectēviem vajadzēja saņemt ordeņus. Ja viņiem tie nav piesprausti pie goda svārkiem, tad steidzieties to izdarīt jūs katrs.” (Una, 10.a klase.)
„Novembris – sala jeb salnu mēnesis - Latvijā ienes tumsu un vēlos, aukstos vakarus, dažreiz pat sniegu un asu vēju. Novembrim ir skarba un viltīga seja, bet tieši novembris tika izvēlēts, lai tajā piedzimtu Latvija.” (Daina, 12.b klase.)
Kā brīnišķīga tradīcija Ausekļa ielas ēkā ir aicināt ciemos Valkas novadā zināmus kultūras, izglītības, sporta un sabiedriskos darbiniekus, katrā klasē ciemojas cits viesis, minēsim tikai dažus, kuri šogad bija skolā: basketbola kluba „Valka/Valga” basketbolisti, Rio olimpisko spēļu dalībnieks, Valmieras Drāmas teātra aktieris, ģimnāzijas teātra studijas „Griesti” vadītājs Oskars Morozovs, jaunsardzes instruktors Reinis Šalders, Valkas kultūras nama direktors Māris Žigats.
Valsts svētku pasākums ciklā „Ceļš uz mājām” ir pirmais no iecerētajiem trim, kas rezultēsies ar Valsts svētkiem 2018.gadā, tad godināsim 21.gadsimta varoņus, savukārt nākamgad pieminēsim tos valcēniešus un ar Valku saistītos cilvēkus, kuri ietekmējuši sabiedrisko domu 20.gadsimtā.
Ikvienam cilvēkam, kurš savā dzīvē vēlas ko sasniegt, pamatu pamats bija un ir skola un izglītība. Ikgadējās goda zīmes „Sudraba poga” pasniegšana vienmēr ir notikums ar lielo burtu tam cilvēkam, kurš saņem šo īpašo apbalvojumu. „Sudraba poga” patiešām ir sudraba poga ar numura un gada gravējumu, to saņemt ir katra ģimnāzista izaicinājums. Šogad „Sudraba pogu” saņēma Gunārs Sīka, LU Datorikas fakultātes 1.kursa students. Balva tiek piešķirta par augstākajiem sasniegumiem centralizētajos eksāmenos un eksāmenos. Balvu pasniedza skolas direktore Lilita Kreicberga.
Jau 26.novembrī uz Rīgu dosies ģimnāzisti - stāstnieku konkursa „Teci, teci, valodiņa” dalībnieki: Vendija Kalniņa (6.b), Miks Pētersons (7.a), Linda Zirne (7.c), Toms Popdjakuniks (9.c), par skolēnu sagatavošanu paldies sakāms latviešu valodas un literatūras skolotājām Gunitai Gindrai, Inesei Varesai, Aigai Dālbergai!
Paldies visai skolas saimei, kas iesaistījusies Valsts svētku pasākumos!