2. Cēsu pulka Skolnieku rotas piemiņas karogs

1929. gada 20. februārī nodibināja bijušās brīvprātīgo Skolnieku rotas atvaļināto karavīru biedrību, kas aktīvi iesaistījās jaunatnes patriotiskajā audzināšanā. Nozīmīga biedrības tradīcija saistījās ar Skolnieku rotas karogu. Līdzekļus tā izgatavošanai saziedoja skolēni un skolotāji no deviņām Ziemeļlatvijas ģimnāzijām. Karoga metu zīmēja Skolnieku rotas karavīrs, arhitekts Kārlis Dzirkalis. Karogu mēnesi darināja septiņas Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēknes rokdarbu skolotājas Annas Brincevas vadībā.

1929. gada 22. jūnijā Cēsīs, pie pieminekļa Cēsu atbrīvotājiem notika svinīgs Cēsu pulka brīvprātīgo Skolnieku rotas iesvētīšanas dievkalpojums, pēc kura Valsts prezidents Gustavs Zemgals karogu pasniedza rotas organizētājam, atvaļinātajam virsleitnantam, Lāčplēša Kara ordeņa kavalierim Alfrēdam Lukstiņam.

1929. gadā karogs glabājās Cēsīs, Valsts ģimnāzijā, bet 1930. gadā tika aizsākta skaista tradīcija – Cēsu pulka Skolnieku rotas karoga nodošana glabāšanā uz gadu vienā no Ziemeļvidzemes ģimnāzijām:

  • Rūjienas vidusskola
  • Draudzīgā Aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija
  • Mazsalacas vidusskola
  • Valmieras Valsts ģimnāzija
  • Ojāra Vācieša Gaujienas vispārizglītojošā un mākslu pamatskola
  • Limbažu Valsts ģimnāzija
  • Ernsta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
  • Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija
  • Smiltenes vidusskola